Ir
dzirdēts sakām, ka dzīvē ir sākusies "melnā" līnija. Pie tam ar pārliecību, ka tās ir pārmīšus -
baltā, melnā, baltā, melnā, utt.
Nu tā, kā ejot pāri ceļa braucamai daļai pa "zebru". Un tur neko nevar darīt. Tā tas nav. Katra cilvēka dzīves ceļš ir "baltā" līnija. Tikai novirzoties no
ceļa uz vienu vai otru pusi cilvēks saskaras ar "melno" līniju jeb
grāvi, ceļa abās malās. Tiekot no grāvja laukā, cilvēks ir pārliecināts par pieņemto virzienu, ka agrāk vai vēlāk, neko
nemainot, atkal nokļūst grāvī, tikai šoreiz ceļa otrā pusē. Tādējādi rodas
iespaids, ka "melnās" līnijas ir pārmīšus. Svarīgi ir koriģēt savu
virzienu, kad esi uz ceļa, lai paliktu uz tā visu laiku.